Grūtniecības laiks, kā jau visām mammām, arī dvīņu mammām ir īpašs, varbūt pat vel īpašāks, jo nākas pierast pie domas, ka būs uzreiz divi mazuļi. Vismaz man tā bija noteikti. Esmu lasījusi, ka pirmajos grūtniecības mēnešos dvīņu mamām mēdz būt vairāk sliktās dūšas un lielāks nogurums nekā tad, ja gaidāms viens mazulis. Ar mani bija līdzīgi, jo salīdzinot ar pirmajām grūtniecībām, šoreiz spēka nebija vispār, gribēju tikai gulēt, ļoti sāpēja un lauza kaulus, turklāt bija slikta dūša un ārprātīgi jūtīgs deguns uz smaržām. Man īpaši nepatika kafijas aromāts, ķiploku un gaļas smarža.
Pirmie trīs mēneši man bija līdzīgi kā gripas silmiekam, gribēju tikai gulēt, par darbu un citām rūpēm nemaz negribējās domāt.
Atceros arī satraukumu par to, vai abi mazuļi spēs attīstīties vienlaicīgi un arī to, ko teica daktere, ka līdz 12 nedēļai par dvīņiem īsti nerunājot, jo visādi varot gadīties. Kaut iekšēji bija pārliecība, ka viss būs kātībā. Domāju, ka ar šādu satraukumu dvīņu gaidīšanas laikā, un dažādiem daktera komentāriem ir jāsastopas bieži.
Sākoties ceturtajam grūtniecības mēnesim asā oža mazinājās, spēks sāka atgriezsties un parādījās arī vēlme kaut ko adīt, lasīt un palutināt savu ģimeni ar dažādiem gardumiem.
Ceturtais mēnesis bija arī brīdis, kad ar nepacietību sāku gaidīt mazuļu pirmās kustības. Tās parādījās 17-18 nedēļā. Dīvaini ir tas, ka zinu, ka gaidu dvīņus, bet izņemot to ka šajā laikā ar katru nedēļu arvien lielāks un lielāks palika mans puncis un izskatījās kā aptuveni sestajā grūtniecības mēnesī, nekas cits neliecināja par to ka man būs divi mazuļi uzreiz. Tāpēc es ļoti gaidīju vizīti pie ginekologa, kas katru reizi atkal un atkal apliecināja, ka abi mazuļi jūtas labi.
Aptuveni ap 24 – 26 nedēļu pie lielāks slodzes (kāpjot pa kāpnēm vai kaut ko nedaudz smagāku nesot) parādījās aizdusa, tāds kā elpas trūkums un jau pietiekoši bieži bija jāapstājas, lai atpūstos. Atceros, ka satiekot vienu kolēģi, tas man jautāja vai drīz esot jādzemdē. Man sanāca smiekli, jo dzemdības bija paredzētas tikai pēc 2,5 mēnešiem. Bet sestajā mēnesī mans vēders jau bija tik liels, ka šis jautājums jau bija dzirdams bieži . Man jau arī pašai sāka likties kā tas vispār nav iespējams ar šitādu punci aizsoļot līdz galam. Katra nedēļa nesa ko jaunu, mazie pa vēderu vēlās un kārtojās un šajā laikā jau diezgan labi varēja sajust divus mazuļus, īpaši tad kad dakters pastastīja, kur katrs atrodas un kādā pozā ir iekārtojies. Laikam jau man puncī bija dikten daudz vietas, jo līdz astoņu mēnešu vecumam viņi mainīja pozas un virzienus, kamēr iekārtojās. Pirmais mazulis bija brālītis, kurš bija iekārtojies ar dupsi uz leju, jeb tūpļa guļā un otrs mazulis - māsiņa ar kājām uz leju. Protams dvīņu grūtniecība ir īpaša ar to, ka bezmaksas vizīte pienākas reizi divās nedēļās, ir jāapmeklē ginekologs un USG (ulstrosonogrāfija) pienākas katru reizi, lai ārsts var pārliecināties, ka ar mazajiem un mammu viss ir kārtībā.
Katru reizi, ejot pie daktera, es domāju, ka varbūt viņš ir kļūdījies ar dzemdību datumiem un paredzētais laiks ir kādu nedēļu agrāks. Bet izrādijās, ka dzemdību datumi pat divas reizes tika par nedēļu pārvietoti uz priekšu un astoņi mēneši man jau likās kā mūžība, kas nekad nebeigsies. Milzīgais vēders diezgan apgrūtināja manu ikdienu – zābakus es nevarēju uzvilkt pati, lai iekāptu vannā man bija vajadzīga palīdzība. Naktis pēdējos divos mēnešos bija īpašas ar to, ka nekā nevarēju iekārtoties – uz vēdera gulēt nedrīkstēja, uz muguras nevarēju, jo smaku nost, nu tad atlika sāni. Vēders bija īpaši jāiekārto un tad ik pa 30 minūtēm jāmaina pozas. Tajā laikā mana gulta sastāvēja no spilveniem un polsteriem, kuri palīdzēja ieņemt ērtu pozu aizmigšanai. Tad, kad izdevās beidzot aizmigt, necik ilgi nepagāja un bija jādodas uz tualeti - un tā visu nakti.
Tad kad piedzima mazie, es sapratu, ka celšanās ik pa stundai, grūtniecības laikā, bija sagatavošanās posms pirmajam mēnesim kopā ar diviem zīdaiņiem, kuri cēlās ik pa stundai – tad viens, tad otrs.
Tas, kas man palīdzēja pārdzīvot šo laiku ir pozitīva domāšana, sākuma mēnešos darba devēju atbalsts un lielā mājinieku mīlestība pret mani.
Kad gaidīju savus mazos, tad katru nedēļu ielūkojos šajā grūtniecības kalendārā.
Visu grūtniecības laiku es cītīgi sekoju līdzi savu mazuļu attīstībai, lasot dažādu internetā pieejamu informāciju par dvīņu attīstību. Mani ļoti interesēja tas cik lieli pa nedēļu izaug mazie žiperi un kas svarīgs notiek viņu attīstībā katru nedēļu. Šī ir viena no interneta adresēm, kurā ir vienkārši un skidri pasniegta informācija.
thttps://www.pampers.lv/lv_LV/Pregnancy?gclid=CNi35efpwrUCFfCXcAodn1sAoA
