Ir jau daudz dzirdēts, ka bieži dvīņi piedzimst pirms laika. Tad kādu laiku tiem jāpavada ārstu uzraudzībā ievietotiem inkubatoriņā. Bet kad tas skar tevi pašu, tad viss dzirdētais un lasītais iepriekš šķiet mazsvarīgs un nenozīmīgs, salīdzinot ar paša piedzīvoto.
Kopš mazie piedzima ir pagājusi viena diena, kurā mēs viens otru sākam iepazīt mazliet citādākos apstākļos, nekā iepriekšējos astoņos ar pusi mēnešos.
Pirmajā dienā pēc operācijas nevarēju grozīties un staigāt, tāpēc rūpes par mazajiem uzņēmās nodaļas bērnu māsiņa un mans vīrs. Mans uzdevums bija sākt ražot pienu, šajā procesā man ļoti palīdzēja bērnu māsa, kas ik pa stundiņai mazos lika man pie krūts un mācīja zīst. Brālim zīšana padevās uzreiz un ātri vien vēders bija pilns, bet māsiņai nekā neizdevās piepildīt punci. Tik līdz viņa pamodās, divas reizes iekampa, tā lielais miegs bija klāt un gulēja tik nost. Pirmā diena tā arī pagāja. Vakara pusē likās, ka bērnu māsiņa izskatās noraizējusies, īpaši pēc tam, kad lūdza man atslaukt pieniņu, lai varētu pabarot māsiņu ar šprici. Tā īsti nekas tur neizdevās, turklāt mazā māsiņa sāka palikt arī dzeltena. Tāpēc, no rīta pie mums paviesojās daktere un norīkoja analīzes. Arī brālis sāka palikt dzeltens, bet viņš bija pietiekoši aktīvs un labprāt ēda. Tāpēc par viņa veselību ārstiem satraukumu nebija. Pēc kāda laika daktere atgriezās ar analīžu rezultātiem un aiznesa māsiņu uz inkubātoru sauļoties. Daktere pastāstīja, ka nav īsti labi analīžu rezultāti un konsulējoties ar Valmieras perinatālās nodaļas ārstu, pieņēma lēmumu māsu pārvest uz Valmieru. ... |
 Komentāri (0) | 2013-04-27 00:43 | Skatīts: 871x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
Es ar nepacietību gaidīju to brīdi, kad beidzot varēšu ieraudzīt savus brīnumiņus, viņu dzimšanas datums jau bija noteikts un galvenais uzdevums bija to sagaidīt.
Kādas četras nedēļas pirms noteiktā laika es jau vairākas reizes paviesojos slimnīcā, jo bija jūtamas vieglas kontrakcijas, kuras reizēm nepārgāja pat dienakti. Tā kā visu grūtniecības laiku daktere lika uzmanīties un sekot līdzi savām sajūtām, tad nu pie tādām vieglām kontrakcijām arī devos uz dzemdību nodaļu Cēsīs, lai pārliecinātos ka viss ir kārtībā. Laikam jau pēdējā mēneša laikā slimnīcu apciemoju kādas 4 reizes un galu galā pārliecinājos, ka īsti dzemdības vel nav sākušās un varu «tusnīt» tālāk. Tad kad mazie piedzima, daktre teica, ka brālis esot izlecis pats, jo bijis ļoti zemu noslīdējis, un tas esot bijis par iemeslu tam, ka ik pa laikam tonizējās dzemde, gan no smaguma, kas viņai bija jānes, gan no tā, ka mazais atradās dikti zemu. ... |
| Komentāri (0) | 2013-04-27 00:40 | Skatīts: 1132x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
Grūtniecības laiks, kā jau visām mammām, arī dvīņu mammām ir īpašs, varbūt pat vel īpašāks, jo nākas pierast pie domas, ka būs uzreiz divi mazuļi. Vismaz man tā bija noteikti. Esmu lasījusi, ka pirmajos grūtniecības mēnešos dvīņu mamām mēdz būt vairāk sliktās dūšas un lielāks nogurums nekā tad, ja gaidāms viens mazulis. Ar mani bija līdzīgi, jo salīdzinot ar pirmajām grūtniecībām, šoreiz spēka nebija vispār, gribēju tikai gulēt, ļoti sāpēja un lauza kaulus, turklāt bija slikta dūša un ārprātīgi jūtīgs deguns uz smaržām. Man īpaši nepatika kafijas aromāts, ķiploku un gaļas smarža. ... |
| Komentāri (0) | 2013-04-27 00:37 | Skatīts: 5377x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
 Es esmu Baiba Griščuka. Laikam jau jāsāk ar to, ka esmu 4 bērnu mamma, kura katru dienu, tāpat kā citas mammas, nodarbojos ar bērnu audzināšanu. Bet reizēm jau liekas, ka ir pavisam otrādi un tieši bērni ir tie, kuri man katru dienu ko iemāca. Es ceru, ka arī iemāca! Ne vienmēr tās mācības, kuras saņemu – es uzreiz saprotu, jo reizēm, tieši tāpat kā bērniem, negribas klausīt.Tajā laikā, kad neesmu mājās kopā ar bērniem, es strādāju par psiholoģi; tas ir darbs, kas man ļoti patīk. Mani priecē tas, ka katrs bērns, kas ir ienācis manā ģimenē ir licis man domāt par to, cik gan man vel daudz ir jāmācās gan kā mammai, gan kā speciālistam. Un cik gan bezgalīgi daudz es vel nezinu! Vienmēr saku sev un arī citiem vecākiem, ka par vecāku neviens nepiedzimst, bet mācās par tādu kļūt kad ģimenē ienāk bērniņš. Katrs no maniem bērniem man ir iedevis ko maģisku, kas mani ir padarījis labāku gan kā cilvēku, gan mammu, gan speciālistu. Tad, kad citi vecāki man stāsta par saviem pārdzīvojumiem, es saprotu, cik labi ir tas, ka es zinu, kā ir būt par vecāku un saskarties ar visām tām grūtībām un arī prieku, ko mums var dot mūsu bērni. ... |
| Komentāri (0) | 2013-02-12 22:37 | Skatīts: 796x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
Nezinu vai tā ir sakritība, liktenis, viedums, bet varbūt tā ir spēja paredzēt nākotni? Tomēr man gribas teikt, ka ar vēlmēm ir jābūt uzmanīgiem, jo palaistas kosmosā (izsacītas), tās mēdz atgriezsties, bieži vien ne uzreiz, bet pēc kāda ilgāka laika. Tieši tā tas notika arī ar mums.
... |
| Komentāri (0) | 2013-01-25 23:04 | Skatīts: 887x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
 Mūsdienās ir populāras veikala akcijas, pērc divus maksā par vienu. Ar mūsu ģimeni notika līdzīgi, tikai otrādi - pasūtījām vienu, bet tikām pie diviem (puisīša un meitenītes).
... |
| Komentāri (0) | 2013-01-22 16:15 | Skatīts: 867x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
Kādu dienu ar vīru pārrunājot jautājumu par ģimenes pieaugumu, nonācām pie secinājuma, ka nu trešo bērnu mēs gribētu. Un pēc kāda laiciņa, gatavojot svētku mielastu, saskāros ar jocīgām sajūtām - likās ka ceptās kotletes nelabi smako, tuvāk noskaidrojot, izrādijās, ka citiem šī smarža likās neticami kārdinoša. Tā nu man radās pirmās aizdomas par to, ka ir ietājusies grūtniecība. Pēc dažām dienām parādījās milzīgs nogurums, spēka zudums un kaulu sāpes. Veicot grūtniecības testu, tas bija pozitīvs, atlika tikai aiziet pie ārsta un apstiprināt to. Pēc kāda laiciņa devos pie ginekologa un USG apstiprināja grūtniecības iestāšanos un turklāt, ginekoloģe mani apsveica ar dvīņiem. Tas, ka pēkšņi gaidi vairāk par vienu bērnu ir pārstei ... |
| Komentāri (0) | 2013-01-19 20:01 | Skatīts: 1864x Ieteikt draugiem Dalīties
|
|
|
|
